„Kādēļ Komisija nereaģēja uz mūsu ziņojumu par sekām, ko uz vidi var atstāt Nord Stream gāzesvads?” uzrunājot Parlamenta vides komitejas locekļus, jautāja tās priekšsēdētājs Jo Lainens (Sociālisti un demokrāti, Vācija). „Manuprāt, lobisti tagad ir daudz varenāki nekā bažas par vidi,” viņš teica.
Peteris Līze (Eiropas Tautas partijas grupa, Vācija) uzsvēra, ka šis negadījums ir papildu iemesls, lai atteiktos no naftas. „Mums jāiegulda atjaunojamos energoresursos, pat ja jāpārvar grūtības,” sacīja deputāts. „Ir noderīgi izvērtēt šīs grūtības, taču jūs visi redzat, kādas ir naftas katastrofu sekas.”
Korīne Lepāža (Liberāļu grupa, Francija) aicināja pārskatīt procedūru, kādā naftas platformām tiek piešķirtas licences. Arī viņa pauda viedokli, ka nopietni jāapsver iespējas teikt ardievas naftai. „Naftas kļūst aizvien mazāk un mazāk, un mēs to meklējam aizvien ekstrēmākā vidē,” pauda K.Lepāža.
Naftas uzņēmumiem drošība nav prioritāte, norādīja Barts Stēss (Zaļie, Beļģija). Viņš atzina, ka Eiropas Jūras drošības aģentūra veic lielisku darbu, atgādinot, ka, lai gan tā tika izveidota pēc naftas tankkuģu izraisītām katastrofām, aģentūrai pagaidām nav pilnvaru rīkoties naftas platformu noplūžu gadījumā.
Komisijas Enerģētikas departamenta pārstāvis informēja deputātus, ka patlaban tiek rūpīgi pārskatīti ES likumi šajā jomā. Viņš arī piebilda, ka vidējais naftas urbumu dziļums pie Eiropas krastiem ir 100 m, tātad apstākļi, salīdzinot ar 1500 m dziļo urbumu Meksikas līcī, nav tik ekstrēmi.
