Finanšu un ekonomikas krīze parādīja, ka neapdomīga un pārgalvīga banku un citu finanšu iestāžu rīcība var atstāt nopietnas sekas uz visu ES ekonomiku. Līdz ar to Eiropas Parlaments par vienu no savām prioritātēm noteica labāku un efektīvāku Eiropas finanšu tirgu uzraudzību. 2. septembrī Parlaments veiksmīgi noslēdza sarunas ar Padomi par jauno Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu.
ES finanšu tirgi ir savstarpēji cieši saistīti, turklāt daudzas finanšu iestādes darbojas pāri dalībvalstu robežām. Līdz ar to sarunās par Komisijas priekšlikumiem, kas tika izvirzīti pērnā gada septembrī, deputāti pieprasīja, lai tiktu izveidotas Eiropas iestādes ar plašām pilnvarām.
Dažu dalībvalstu valdības šādam plānam nepiekrita, uzskatot, ka jāsaglabā nacionālo iestāžu pilnvaru apjoms. Tomēr pēc ilgstošam sarunām Parlamenta viedoklis guva virsroku.
Jaunā sistēma sastāv no Eiropas Sistēmisko risku komitejas (ESRK), kuras uzdevums ir pamanīt un novērst apdraudējumus finanšu sistēmas stabilitātei kopumā, un trim Eiropas uzraudzības iestādēm (ESA), kuru atbildībā ir atsevišķi tirgi: bankas, apdrošināšanas un pensijas, kā arī vērtspapīri un tirgi.
Tiesības pasludināt “ārkārtas situāciju” paliek Padomei (dalībvalstu ministriem), lai gan Parlaments var to pieprasīt.
Turpmākie soļi
Gaidāms, ka ES Padome vienošanos apstiprinās 7.septembrī, bet Parlaments pilnā sastāvā par to balsos septembra beigās. Pēc tam tiks veikti praktiski pasākumi, lai jaunā sistēma varētu uzsākt darbu jau 2011.gada janvārī.
